Mmmm...vizītē pie ārsta (pirms trim mēnešiem) nekādi īpaši jaunumi nebija. Pa šo laiku biju nosūtīts uz ultrasonoskopiju vēdera dobuma orgāniem. Aknās pārliecinošus perēkļus neredz. Urīnpūslis arī vietā. Atklepošanās nepāriet - tā ir palikusi. Nav stipra, bet dienā vairākas reizes kko atklepoju. Rengenā uz kuru man nosūtīja ģimenes ārsts, neko neredz, izņemot vecās labās bazālās pleiras adhēzijas kreisajā plaušā, kas bija no senos laikos pārciestas kaites.
https://www.youtube.com/watch?v=ADP65wbBUpc&index=3&list=RDi9mYgkBBs_s
otrdiena, 2015. gada 25. augusts
svētdiena, 2015. gada 12. aprīlis
12.04.2015
Saprotu tos kas raksta, ka uz katru nākamo dienasgrāmatas sleju vajag saņemties. Dusmojos par to uz sevīm, bet tagad saņēmos un rakstu. Tātad pierakstījos 29.04 pie dakteres, nedaudz vairāk kā pusgads no pēdējās pārbaudes. Kopš jaunā gada nedaudz pastiprinājušās sāpes krūtīs, plaušu rengens neko neuzrāda. Lūdzos lai tikai nebūtu kāda tuberkoloze par pārējo pofig. Krēpas atklepojas jau kopš februāra sākuma līdz šai dienai (bet jau krietni mazāk), domāju ka vajadzētu uzņemties iniciatīvu un aiziet vēlreiz pie pulmonologa vai vismaz aiziet uz plaušu datortomogrāfiju. Kad biju pie pulmonologa pirms trim gadiem neko neatrada. Pūtu, elsu neko viss viņai likās ok. Tad sāpes pārgāja.
Nu kas vēl tāds...svars uzaudzis līdz 74kg. gandrīz smags :) bez tādām pazīmēm kā nelieli (mēdz palikt lielāki un tad pazust) pleķīši (kā tāda ēde) uz mēles un nedaudz noslāņojušiem kājas nagu īkšķiem, ir arī sausas acis no rītiem un nedaudz redzami plīsušie acābolu asinsvadiņi. Viss iepriekš minētais īpaši diskomfortu neizraisa. Skriešanu kopš janvāra liku malā jo iespējams tieši, tas mani nolika gar zemi, kad saelpojos aukstu gaisu (patika skriet mīnusos), tomēr tagad lēni atsākšu...
Nu kas vēl tāds...svars uzaudzis līdz 74kg. gandrīz smags :) bez tādām pazīmēm kā nelieli (mēdz palikt lielāki un tad pazust) pleķīši (kā tāda ēde) uz mēles un nedaudz noslāņojušiem kājas nagu īkšķiem, ir arī sausas acis no rītiem un nedaudz redzami plīsušie acābolu asinsvadiņi. Viss iepriekš minētais īpaši diskomfortu neizraisa. Skriešanu kopš janvāra liku malā jo iespējams tieši, tas mani nolika gar zemi, kad saelpojos aukstu gaisu (patika skriet mīnusos), tomēr tagad lēni atsākšu...
Abonēt:
Ziņas (Atom)