Vienpadsmitā un divpadsmitā pote, ārsts 23.04.2013

Šodien saņemtās analīzes daudz neatšķiras no iepriekšējām. Daktere kaut ko ieminējās par zāļu devu samazināšanu, bet par to domās nākamreiz kopā ar terapijas turpināšanu (vai neturpināšanu). Nezinu vai tie ir blakus efekti, bet rīklē ir parādījušās pāris sāpīgas pumpas, kas traucē norīšanai un vēl pirms nedēļas sāpēja vēders tā ka nevarēju pastaigāt, bet tas nu ir pārgājis. Visvairāk žēl, ka tiek zaudēts spēks. Nevaru paveikt visus darbus, no daudz kā jāatsakās.

Devitā un desmitā pote 07.04.2013

No 48 vēl 38 palikušas. 38 skan daudz labāk. No devītās potes tā arī temperatūra līdz desmitajai nenokritās, toties stabila ap 37 C. Nācās drusku padzert ibumetīnu citādi temperatūra būtu vēl augstāka. Labā ziņa - klepus ir krietni samazinājies, takā daktere mani drusku pa daudz sabiedēja, ka tas nemaz nepāries. Reiboņi arī liek sevi manīt, bet ''atslēdzies" vēl neesmu. Mati palikuši plānāki, bet sevišķi vairāk ārā nekrīt - apmēram kā parasti vai pa kādam vairāk, grūti saskaitīt. Bālums (pelēkais) sāk nodot sajūtas.

Astotā pote un ārsta apmeklējums 26.03.2013

Asins analīžu rezultāti šoreiz neiepriecina, ja tik ātri turpināsies krist leikocīti tad terapiju varu neizturēt,  daktere izrakstīja ALKYMER haizivju aknu eļļu. Acīmredzot bija laicīgāk jādomā par kaut kādu vitamīnu lietošanu. Negribētos, lai tagad noņem no trases, kad esmu tikko ieskrējies. Nākamajā reizē būs jānodod asins arī uz vīrusa slodzi, tad arī viss tiks izlemts, taču vai varēšu turpināt terapiju to uzzināšu tikai pēc ceturtā mēneša.

Brīžiem cīnos ar bezspēku un dusmām uz pasauli. Gribas būt vienam. Taču spītība padoties neļaus.http://www.youtube.com/watch?v=WXImUe-kuP8

Sestā un septītā pote 16.03.2013

Cenšos saprast labāk savu ķermeni. Mana teorija par to ka kājās durtā pote atšķiras atbildes reakcijas ātrumā no vēderā durtās potes nav īsti pierādījusies. Pēc kājās durtās potes paģiras bija pat lielākas un ātrākas. Bet tagad es to saistu ar iepriekšējās dienas slodzi, no kuras droši vien vajadzēja izvairīties vai vismaz samazināt. Tas māca rūpēties un mīlēt sevi. Vēl pa šo īso laiku sapratu, ka arī divas dienas pēc potes uz pasākumiem, kur jāstāv kājās ilgāk par stundu, labāk neiet, jo pastāv noģībšanas iespēja :) gandrīz nesmuki sanāca uz bērēm pie zārka nokrist. Skan nelabi, bet labi, ka stāvēju pie soliņa un uzreiz pēc mācītāja runas apsēdos. Nez no kurienes uzradās izpalīdzīgi cilvēki ar zālēm un centās mierināt. Te nonākam līdz mazasinībai par ko daktere jau brīdināja. Acīmredzot būs jāpalieto "dzelzis". Nākamo vizīti pie ārsta plānoju uz 25 vai 26 martu. Šoreiz jāiet pie ārsta caur dzīvo rindu, jo atkal pie savas dakteres dēļ Lic karantīnas nevarēju pierakstīties.
Šobrīd temperatūra diezgan stabila 37,2. Pēc pieredzes tāda tā būs vismaz 3 līdz 4 dienas pēc potes. Tāpēc labākās nedēļas dienas ir tieši pirms potes dienas, kad ķermenis dabū atpūsties.

Piektā pote 01.03.2013

Sasodītā piektā pote iegrieza ballīti uz 38,6 C.  Liekas jaunā zāļu partija ir niknāka, bet nepamet sajūta ka varbūt iepriekšējās potes tomēr biju sabojājis, lai vai kā iedzēru divos naktī cephyl, kas ir uz aspirīna bāzes. Tas gan daudz nepalīdzēja, vajadzēja uzreiz dzert ibumetīnu, bet jaukt kopā jau vairs nav labi. Uz rīta pusi iemigu. Arī nākamajā dienā temperatūra turas virs 37 C.

Ceturtā pote un ārsta apmeklējums 25.02.2013

Nodevu pirmo vispārīgo asinsanalīzi pēc pirmā terapijas mēneša. Ārsta atbilde bija īsa - vari turpināt lietot zāles, sīkāk gan neko nepaskaidroja. Vēl teica, ka pirmās svarīgās analīzes, kas noteiks vīrusa slodzi ņems tikai pēc 3 terapijas mēneša. Šoreiz netiku pie savas dakteres, jo LIC izsludināta karantīna un mana daktere strādā nodaļā. Savā ne ilgajā konsultācijā paspēju noskaidrot tikai to ka klepus, kas man sākās jau no pirmajām terapijas dienām nepāries, kamēr nebeigšu terapiju. Var protams viņu apslāpēt uz neilgu laiku un izlikties, ka viss ir labi, bet tomēr pēc apmēram stundas apslāpēšanas gribas tā kārtīgi paklepot.
Vēl daktere prasīja vai esmu nokrities svarā, atbildēju, ka esmu par diviem kg. tas neesot daudz, ir cilvēki kas nokrīt par 20 kg, domājams,ka tā viņa mani mierināja.
Patiesībā, ja nebūtu brīži, kad nokrītas ēstgriba svarā nebūtu krities, taču zāles izdara izmaiņas arī ēdienkartē. Ne visu varu ieēst, pat mīļais fast foods nelien iekšā. Pēdējās dienās gan saku sev - TAS IR JĀAPĒD! Un lēnā garā kaut vai divu stundu laikā cenšos šķīvi izēst.

Otrā un Trešā pote 15.02.2013

Otrā pote ir izaicinājums. Iepotēju to labajā kājā ar trīs stundu novirzi (uz vakara pusi) no pirmās potes. Noskatījos youtuba visus iespējamos paraugdemonstrējumus. Te ir divi video no kuriem sanāktu viens labs. (Video ir spāņu valodā, tāpēc laiks to iemācīties)
http://www.youtube.com/watch?v=Wm6NHjB23XY
http://www.youtube.com/watch?v=NxSZHkZIKh0
Likās, ka visu izdaru pareizi, taču no potējuma vietas izvelkot adatu izspiedās pile ar zālēm. Cerams, ka dozas daudzums no tā daudz necieta. Pagāja pāris stundas, bet temperatūra vēl nav. Sāku jau satraukties, ka neesmu kaut ko pareizi izdarījis. Varbūt nosaldēju ledusskapī šprici vai vedot mājās sabojāju siltumā. Itkā kaulus lauž un acis sāp, bet temperatūras nav, uz vakaru pat paliku pavisam auksts. Nākamajā dienā piezvanīju uz LIC ambulatoras nodaļas telefonu (67014560 tas pats telefons, kur zvana lai pierakstītos pie ārsta) un prasīju vai tam tā ir jābūt. Sieviete atbildēja, ka reakcijas varbūt dažādas, taču ja nav pārliecības par pareizas potes ieduršanu, tad lai braucu pie viņiem. Lai vai kā temperatūra parādījās vakarā - nebija liela kkur 37,7 bet pasvīst dabūju. Kopumā sajūta labāka nekā pēc pirmās potes. Tādas lietas, kā plaisājoši lūpu kaktiņi un ķermeņa nieze ir ikdiena, bet tas nav nekas traks.

Ar trešo poti devos uz LIC, lai pārliecinātos, ka neesmu kko pārpratis. Māsiņa teica, lai parādu kā to daru, tad nu paņēmu šprici un čiks vēderā. Pirms tam domāju, ka vēderā sev nevarēšu iedurt, bet māsiņas klātbūtnē protams atpakaļceļa vairs nebija un bija jāparāda sava drosme. Vakarā temperatūra nebija, toties pārējais viss kā parasti. Acīmredzot tāda šobrīd ir ķermeņa reakcija, ceru ka tas nenozīmē, ka tas necīnās ar slimību.