Piecpadsmitā un sešpadsmitā pote, ārsts 21.05.2013

HCV slodze 1.70 E5 IU/ml, tas nozīmē ka par mata tiesu terapiju varu turpināt. Šobrīd gan tas diezko cerīgi neizklausās, jo lielai daļai pēc pirmajām 12 potēm ir daudz pamatīgāks vīrusa slodzes kritums, to daktere neslēpa. Kā būs dievs lēmis, tā būs. Turpināšu tikpat neatlaidīgi lietot zāles un cerēt, ka pasaulei vēl noderēšu. Nākamā reize, kad ņems analīzes uz vīrusa slodzi, būs 6 mēnesī kopš terapijas uzsākšanas.

Trīspadsmitā un četrpadsmitā pote 07.05.2013

Nepacietīgi gaidu divdesmitos datumus, kad dabūšu jaunās analīzes. Cenšos dzert daudz šķidruma, lai skalotu iekšas. Pēc potēm bieži sāp kakls, bet tas ir pārejoši. Mutē joprojām dzīvojas stomatīts.  

Vienpadsmitā un divpadsmitā pote, ārsts 23.04.2013

Šodien saņemtās analīzes daudz neatšķiras no iepriekšējām. Daktere kaut ko ieminējās par zāļu devu samazināšanu, bet par to domās nākamreiz kopā ar terapijas turpināšanu (vai neturpināšanu). Nezinu vai tie ir blakus efekti, bet rīklē ir parādījušās pāris sāpīgas pumpas, kas traucē norīšanai un vēl pirms nedēļas sāpēja vēders tā ka nevarēju pastaigāt, bet tas nu ir pārgājis. Visvairāk žēl, ka tiek zaudēts spēks. Nevaru paveikt visus darbus, no daudz kā jāatsakās.

Devitā un desmitā pote 07.04.2013

No 48 vēl 38 palikušas. 38 skan daudz labāk. No devītās potes tā arī temperatūra līdz desmitajai nenokritās, toties stabila ap 37 C. Nācās drusku padzert ibumetīnu citādi temperatūra būtu vēl augstāka. Labā ziņa - klepus ir krietni samazinājies, takā daktere mani drusku pa daudz sabiedēja, ka tas nemaz nepāries. Reiboņi arī liek sevi manīt, bet ''atslēdzies" vēl neesmu. Mati palikuši plānāki, bet sevišķi vairāk ārā nekrīt - apmēram kā parasti vai pa kādam vairāk, grūti saskaitīt. Bālums (pelēkais) sāk nodot sajūtas.

Astotā pote un ārsta apmeklējums 26.03.2013

Asins analīžu rezultāti šoreiz neiepriecina, ja tik ātri turpināsies krist leikocīti tad terapiju varu neizturēt,  daktere izrakstīja ALKYMER haizivju aknu eļļu. Acīmredzot bija laicīgāk jādomā par kaut kādu vitamīnu lietošanu. Negribētos, lai tagad noņem no trases, kad esmu tikko ieskrējies. Nākamajā reizē būs jānodod asins arī uz vīrusa slodzi, tad arī viss tiks izlemts, taču vai varēšu turpināt terapiju to uzzināšu tikai pēc ceturtā mēneša.

Brīžiem cīnos ar bezspēku un dusmām uz pasauli. Gribas būt vienam. Taču spītība padoties neļaus.http://www.youtube.com/watch?v=WXImUe-kuP8

Sestā un septītā pote 16.03.2013

Cenšos saprast labāk savu ķermeni. Mana teorija par to ka kājās durtā pote atšķiras atbildes reakcijas ātrumā no vēderā durtās potes nav īsti pierādījusies. Pēc kājās durtās potes paģiras bija pat lielākas un ātrākas. Bet tagad es to saistu ar iepriekšējās dienas slodzi, no kuras droši vien vajadzēja izvairīties vai vismaz samazināt. Tas māca rūpēties un mīlēt sevi. Vēl pa šo īso laiku sapratu, ka arī divas dienas pēc potes uz pasākumiem, kur jāstāv kājās ilgāk par stundu, labāk neiet, jo pastāv noģībšanas iespēja :) gandrīz nesmuki sanāca uz bērēm pie zārka nokrist. Skan nelabi, bet labi, ka stāvēju pie soliņa un uzreiz pēc mācītāja runas apsēdos. Nez no kurienes uzradās izpalīdzīgi cilvēki ar zālēm un centās mierināt. Te nonākam līdz mazasinībai par ko daktere jau brīdināja. Acīmredzot būs jāpalieto "dzelzis". Nākamo vizīti pie ārsta plānoju uz 25 vai 26 martu. Šoreiz jāiet pie ārsta caur dzīvo rindu, jo atkal pie savas dakteres dēļ Lic karantīnas nevarēju pierakstīties.
Šobrīd temperatūra diezgan stabila 37,2. Pēc pieredzes tāda tā būs vismaz 3 līdz 4 dienas pēc potes. Tāpēc labākās nedēļas dienas ir tieši pirms potes dienas, kad ķermenis dabū atpūsties.

Piektā pote 01.03.2013

Sasodītā piektā pote iegrieza ballīti uz 38,6 C.  Liekas jaunā zāļu partija ir niknāka, bet nepamet sajūta ka varbūt iepriekšējās potes tomēr biju sabojājis, lai vai kā iedzēru divos naktī cephyl, kas ir uz aspirīna bāzes. Tas gan daudz nepalīdzēja, vajadzēja uzreiz dzert ibumetīnu, bet jaukt kopā jau vairs nav labi. Uz rīta pusi iemigu. Arī nākamajā dienā temperatūra turas virs 37 C.