Deviņpadsmitā un divdesmitā pote, ārsts 19.06.2013

Veiksmīgi esmu izpelnījies papildus uzmanību ar savu zemo leikocītu līmeni, tagad nāksies iet pie ārsta ik pēc divām nedēļām, līdz kamēr uzzināšu jaunās vīrusa slodzes analīzes. Šodien dabūju pirkt un špricēt papildus poti (tevagrastim 0.48mg/0.8ml) pa 60 ls gabalā, lai noturētu/palielinātu leikocītu daudzumu asinīs.
Pārējo zāļu daudzumu tomēr nesamazinās (kaut gan pirms laika vēl bija par to runa), jo citādi tiks pilnībā zaudēta cerība tikt vaļā no vīrusa (vismaz ar šīm zālēm). Vēl daktere teica, ja vīrusu pēc mēneša atradīs, tad šo terapiju būšu beidzis. Varbūt pat tā ir labāk, negribētu ar aklu cerību vēl pusgadu lietot zāles.

Septiņpadsmitā un astoņpadsmitā pote 03.06.2013

Izskatās, ka draugu acīs būšu kļuvis par veselīga dzīvesveida piekritēju - alkohols nemaz, vitamīni daudz. Taču ja kāds ļoti iespringst par to kāpēc tik galēji, tad saku, ka ir aizkuņģa dziedzera iekaisums (pankreatīts). Tas gan arī ir ierakstīts zāļu receptes blakusefektu sarakstā, ceru to nepiedzīvot. Pats grūtākais ir un paliek skatīties cilvēkiem acīs un teikt ka viss ir labi, it sevišķi tuvākajiem...

Piecpadsmitā un sešpadsmitā pote, ārsts 21.05.2013

HCV slodze 1.70 E5 IU/ml, tas nozīmē ka par mata tiesu terapiju varu turpināt. Šobrīd gan tas diezko cerīgi neizklausās, jo lielai daļai pēc pirmajām 12 potēm ir daudz pamatīgāks vīrusa slodzes kritums, to daktere neslēpa. Kā būs dievs lēmis, tā būs. Turpināšu tikpat neatlaidīgi lietot zāles un cerēt, ka pasaulei vēl noderēšu. Nākamā reize, kad ņems analīzes uz vīrusa slodzi, būs 6 mēnesī kopš terapijas uzsākšanas.

Trīspadsmitā un četrpadsmitā pote 07.05.2013

Nepacietīgi gaidu divdesmitos datumus, kad dabūšu jaunās analīzes. Cenšos dzert daudz šķidruma, lai skalotu iekšas. Pēc potēm bieži sāp kakls, bet tas ir pārejoši. Mutē joprojām dzīvojas stomatīts.  

Vienpadsmitā un divpadsmitā pote, ārsts 23.04.2013

Šodien saņemtās analīzes daudz neatšķiras no iepriekšējām. Daktere kaut ko ieminējās par zāļu devu samazināšanu, bet par to domās nākamreiz kopā ar terapijas turpināšanu (vai neturpināšanu). Nezinu vai tie ir blakus efekti, bet rīklē ir parādījušās pāris sāpīgas pumpas, kas traucē norīšanai un vēl pirms nedēļas sāpēja vēders tā ka nevarēju pastaigāt, bet tas nu ir pārgājis. Visvairāk žēl, ka tiek zaudēts spēks. Nevaru paveikt visus darbus, no daudz kā jāatsakās.

Devitā un desmitā pote 07.04.2013

No 48 vēl 38 palikušas. 38 skan daudz labāk. No devītās potes tā arī temperatūra līdz desmitajai nenokritās, toties stabila ap 37 C. Nācās drusku padzert ibumetīnu citādi temperatūra būtu vēl augstāka. Labā ziņa - klepus ir krietni samazinājies, takā daktere mani drusku pa daudz sabiedēja, ka tas nemaz nepāries. Reiboņi arī liek sevi manīt, bet ''atslēdzies" vēl neesmu. Mati palikuši plānāki, bet sevišķi vairāk ārā nekrīt - apmēram kā parasti vai pa kādam vairāk, grūti saskaitīt. Bālums (pelēkais) sāk nodot sajūtas.

Astotā pote un ārsta apmeklējums 26.03.2013

Asins analīžu rezultāti šoreiz neiepriecina, ja tik ātri turpināsies krist leikocīti tad terapiju varu neizturēt,  daktere izrakstīja ALKYMER haizivju aknu eļļu. Acīmredzot bija laicīgāk jādomā par kaut kādu vitamīnu lietošanu. Negribētos, lai tagad noņem no trases, kad esmu tikko ieskrējies. Nākamajā reizē būs jānodod asins arī uz vīrusa slodzi, tad arī viss tiks izlemts, taču vai varēšu turpināt terapiju to uzzināšu tikai pēc ceturtā mēneša.

Brīžiem cīnos ar bezspēku un dusmām uz pasauli. Gribas būt vienam. Taču spītība padoties neļaus.http://www.youtube.com/watch?v=WXImUe-kuP8