Saprotu tos kas raksta, ka uz katru nākamo dienasgrāmatas sleju vajag saņemties. Dusmojos par to uz sevīm, bet tagad saņēmos un rakstu. Tātad pierakstījos 29.04 pie dakteres, nedaudz vairāk kā pusgads no pēdējās pārbaudes. Kopš jaunā gada nedaudz pastiprinājušās sāpes krūtīs, plaušu rengens neko neuzrāda. Lūdzos lai tikai nebūtu kāda tuberkoloze par pārējo pofig. Krēpas atklepojas jau kopš februāra sākuma līdz šai dienai (bet jau krietni mazāk), domāju ka vajadzētu uzņemties iniciatīvu un aiziet vēlreiz pie pulmonologa vai vismaz aiziet uz plaušu datortomogrāfiju. Kad biju pie pulmonologa pirms trim gadiem neko neatrada. Pūtu, elsu neko viss viņai likās ok. Tad sāpes pārgāja.
Nu kas vēl tāds...svars uzaudzis līdz 74kg. gandrīz smags :) bez tādām pazīmēm kā nelieli (mēdz palikt lielāki un tad pazust) pleķīši (kā tāda ēde) uz mēles un nedaudz noslāņojušiem kājas nagu īkšķiem, ir arī sausas acis no rītiem un nedaudz redzami plīsušie acābolu asinsvadiņi. Viss iepriekš minētais īpaši diskomfortu neizraisa. Skriešanu kopš janvāra liku malā jo iespējams tieši, tas mani nolika gar zemi, kad saelpojos aukstu gaisu (patika skriet mīnusos), tomēr tagad lēni atsākšu...
