Ļenganas kājas, asaras un puņķi pārņēma mani saņemot zvanu no dakteres, tādas emocijas nebiju sajutis vēl nekad, nu kas vēl varētu noiet greizi... izrādās daktere pazvanīja tikai lai pavēstītu, ka vīrusu asinīs vairs neatrod.....neatrod...???? bet kā neatrod??? Zāles taču īsti nepalīdzēja!!! Viennozīmīgas atbildes nav, bet tā gadās, zāles kādu laiku saglabā iedarbību un ja vīrusa kopiju nav daudz tad ķermenis spēj tikt galā ar atlikušo daudzumu....
Jaaa... negaidīti, tikpat negaidīti kā visa dzīvē sagāja pilnīgā sūdā, varbūt kāds tur augšā nolēmis ka šitam čalim iespēja vēl ir jādod (Un paldies tiem kas lūgušies lai tā notiktu, ticu ka tādi ir)
Tagad Pēc 12 nedēļām īsi pirms Ziemassvētkiem nodošu pēdējās analīzes, kas apliecinās vīrusa nepazušanu vai pazušanu (noturību zem detekcijas līmeņa).
Tikmēr meiģināšu tik galā ar plaušu problēmām, kam papildus nākušas varikozas bronhektāzes abās plaušās (pneimonologs iedeva nosūtījumu uz bronhoskopiju-
pierakstījos), bet labi tas viss ir nieks... tikšu galā - turam karogu!!! :P
https://www.youtube.com/watch?v=4ytX3IaFHGk&feature=youtu.be
